Smarža kā atmiņa – kāpēc tā tik spēcīgi iedarbojas?

Smarža – tā ir sajūta, kas visciešāk saistīta ar atmiņu. Jo oža – vienīgā maņa, kas smadzenēs apiet racionālo filtru un savienojas tieši ar emociju un atmiņu centru. Tāpēc smarža reaģē ātrāk nekā citas sajūtas. Tā nonāk pirms domas, pirms lēmuma, vai tā ir tava. Smarža neatgādina attēlus. Tā atgriež stāvokļus. Ne konkrētus stāstus, bet izjūtu, kurā kādreiz biji. Reizēm pietiek ar vienu ieelpu, lai ķermenis atcerētos vietu, cilvēku, laiku, stāvokli... Tāpēc smaržas bieži iedarbojas negaidīti. Tās var apturēt, izsist no ierastā ritma, izraisīt ilgas vai mieru bez skaidra iemesla. Tā nav nostalģija – tā ir dabiska ķermeņa reakcija uz signālu, ko tas jau ir piedzīvojis agrāk. Mēs bieži domājam par smaržu kā par stila detaļu. Kā par kaut ko, kas papildina tēlu. Taču patiesībā tā iedarbojas dziļāk. Aromāts kļūst par klusu personīgu zīmi – par to, kas paliek atmiņā. Smarža vienmēr kaut ko pasaka. Ne skaļi un ne tieši, bet pietiekami skaidri. Par to, kā gribi, lai tevi atceras. Par tuvību, distanci, jutīgumu. Par emocijām, kas atgriežas. Tāpēc smarža nekad nav neitrāla. Tā veido saikni. Ja kādreiz smarža tevi apturēja, ja tā atgrieza sajūtu, kuru nevarēji līdz galam izskaidrot, tagad jau zini, kāpēc tā darbojas. Un kāpēc pie dažām smaržām tā gribas atgriezties..